← MiksLatvis.com

Skaisti fonti
latviešu valodai

Skaistākie fonti no Google web fonts, kuriem ir pieejamas garumzīmes un citas diakritiskās zīmes.

Google web fonts šobrīd piedāvā vairāk kā 500 fontus, taču lielākā daļa no tiem nespēj attēlot garumzīmes. Mazāk kā 100 fontu ir derīgi mājas lapām latviešu valodā, un arī to starpā ir fonti, kas izskatās briesmīgi. Zemāk redzami labākie paraugi. Uzspiežot uz teksta nonāksi līdz attiecīgajai Google web fonts lapai.

drāma
Uguns un Nakts

Jānis Pliekšāns

Miglas lēni plūst; tik silta maija nakts, tik maigi mirdz mēness ūdenī! - un tur jau viņi nāk atkal - mani maija nakts sapņi! - Cik sen liekas pagājis tas klusais gaidu un ilgu laiks, tas maijs! Gandrīz vairs nepazīstu tās mīļās ainas no viņām dienām; tāds jonis kā vētraina jūra visā tiešamības spilgtumā iegāzās man dvēselē, tik dedzinoši liesmoja saule, ka dvēselē gandrīz vairs neatstāja telpas citām ainām. Bet līdz ar kluso mēnesi un citu gaidu un ilgu pilnu laiku jūs atkal nākat: garš ēnu gājiens kā bēres, zārks pēc zārka nebeidzamā rindā, - bet nē, tās nau bēres: atkal kā senā dziesmā tie zārki atveras, un atkal kāpj laukā vīri, milzeņi varoņi ar bruņām un šķēpiem, iznāk staltas sievas, seko pulki pulkiem... Tuvu ir gājiens, un mēnesnīcā es redzu, kā pamazām savelkas izplūstošie tēli un pieņem veidu; jau es varu saredzēt katru seju: kā vaibsti izceļas, pamostas gars, lai dzīvotu atkal savu neizsmelto dzīvi un cīnītu tālāk neizkaroto cīņu. Tas tu esi, Lāčplēsi! Es tevi pazīstu no augsti paceltās galvas un mirdzuma, ko apsedz vaigs, kā pelni apsedz ogļu gailes; tas ir Lielvārda dēls, lielais virsaitis! Viņam līdzās viņa biedrikareivji, viņa draugs virsaitis Koknesis, viņa dzejnieks un tautas kareivis Pumpurs. Tur abi vecīši virsaiši Aizkrauklis un Lielvārds, tur vecais, gudrais Burtnieks. Zili sudrabainā gaismā, kapēc lietus vasaras laikā, nāk Laimdota; aiz viņas biedrenes un kalpones. Savrup, lepnu kareivju bara priekšā, sarkani zeltainā spožumā iet pati valdošā Spīdola ar spīdošām acīm. Notālēm iet ar ņirdzīgi saviebtu seju virsaitis K a n g a r s, aiz viņa tumšs bars. Bet tos visus un raganu meitas, un vecoraganu, un velnus savā priekšā aidīdams, nāk Melnaisbruņinieks. Sānis gājienam, plašās baltās segās tinies, iet lēni Laikavecis ar savām trim Baltām meitām, kā vērodams un apcerēdams un svešs savā vidū. Straujums un niknums kareivju vaigos. Ieroči skan tepat manā priekšā, - bet skaņas liekas nākam no kapa tāluma. Iet pulki spēji, steigšus traukdamies, bet aizvien viņi tepat manu acu priekšā, es kustību redzu, bet viņi netiek uz priekšu; iet spēcīgiem soļiem, bet kājas neskar zemi un spēcīgie soļi slīd kā dūmi vējā. Kā viņi visi tik stīvi skatās, kā spiežas uz priekšu no neturama spēka! Vienīgi Lāčplēsim es redzu tagad acis zvērojam no iekšēja uguns, un tas liekas visus līdzi velkam; tikai Spīdola iet brīvi, bez spaida un sapņaini. Ej, Lāčplēsi, ej atkal cīņā! par maz tu uzvarēji, uzvarētājs! uzvari atkal un galīgi, dari savu lielo darbu, iztīri zemi no mošķiem!

“Krišjānis Valdemārs XIX gadsimtā teica, ka latviešu valoda pastāvēšot vismaz 150 gadu. Nu, 150 gadu tā ir pastāvējusi, diez, kā būs tālāk.”

—Valodnieks Jānis Kušķis

Šaursliežu dzelzceļš*

Garlībs Merķelis
Leipzig 1797

Die Letten


Izvilkumi no darba "Latvieši"

"Kaut cik palīdzēt celt gaismā muižniecības pārkāpumus ir šā raksts nolūks. Vēsturiskus dokumentus vārda īstajā nozīmē tajā nemeklējiet. Dokumentiem, ko es varētu izlietot, būtu jāpierāda, ka latvietis ir vergs vai arī ka viņam ir cilvēka tiesības būt brīvam. Pirmais nav jāpierāda, - un kas gan būs tik aprobežots prātā un sirdī, ka varētu šaubīties par pēdējo? Mans vienīgais nolūks ir - bezpartejiski attēlot latviešu stāvokli. Es vēlētos sev tādas dāvanas, ka es Vidzemes muižniecībai un garīdzniecībai varētu rādīt spoguli, kurā raugoties, tās izbītos pašas no sevis." [..] "Nebūdams ne muižnieks, ne latvietis, es astoņus gadus diendienā grozījos tikai muižnieku sabiedrībā, pie kam tāpat diendienā man bija izdevība latvietī nožēlot sakropļoto cilvēci." [..] "Visa senāk tik kareivīgā latviešu tauta tagad mierīgi nes savas važas važas, tā ir trula kā lauva, kas jau gadiem ilgi krātiņā vadāts apkārt dīkdienīgiem zēniem par izpriecu un kas tikai šad tad, klusi un drūmi rūkdams, izrāda savu nepatiku, vai, pareizāk, tā ir mierīga kā mirējs, kas, iekšēju krampju mocīts, vairs nespēj vaimanāt par savām ciešanām; tikai viņa mirēja izskats, pārgrieztās acis un briesmīgās, lai gan retās krampju lēkmes izteic klātesošajiem, ko viņš jūt." [..] "Viņš [latvietis] ir gudrs, attapīgs, asprātīgs, ja vien tam ir brīvs laiks un iespēja tādam būt. Gandrīz arvien viņš runā līdzībās un gleznās kā austrumnieki, un viņa spriedumi parasti ir ļoti pareizi, bieži dzēlīgi asprātīgi. Arī viņa tieksme uz amatniecību ir apbrīnojama. Nerunājot par to, ka latvietis pats izgatavo visādus mājsaimniecības un zemkopības rīkus, izņemot dzelzs izstrādājumus, viņu vidū ir daudz visāda veida amatnieku, kas gandrīz visi bez apmācības kļuvuši par tādiem un ko bieži pamatoti vērtē augstāk par vāciešiem. Dažkārt viens un tas pats cilvēks prot pat vairākus amatus. [..] Viņš ir pārāk pieradis neatrast līdzcietību pret sevi, lai varētu to kādreiz just pret citiem, un asinsradniecības saites pret dzelžainā trūkuma spiedienu ir tikai zirnekļa tīkls. Var novērot bezjūtības izpaudumus, kas katrā svešiniekā izraisa ārkārtīgu sašutumu. [..] Te man varbūt kāds iebildīs, ka šādi piemēri gan var noderēt pierādījumam par atsevišķu cilvēku, nevis par veselas tautas raksturu. Tomēr to daudzums ir izšķirošais, jo katras tautas raksturu taču var izprast vienīgi no atsevišķiem gadījumiem."

Ērenpreiss

“Jau tālajā 1922. gadā, kad Gustavs Ērenpreiss radīja pirmo Ērenpreiss velosipēdu, viņa darbību noteica trīs pamatvērtības — dizains, augsta kvalitāte un pieejamība ikvienam.

par radio

ir jāmaksā

-

Sugu izcelšanās dabiskās atlases ceļā

jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību

Čārlzs Darvins,

angļu dabas pētnieks, izcils kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča

Latviski iztulkots 1953. gadā, Rīgā

Šodien ārā
saulains
laiks

Bohema, Nr.12


Ko Bohema runā


RĪGA, 1934. gada 1. aprīlis Marina Kārkliņš — Olava nupat iedziedājuse vairākās Homophon platēs dziesmas iz sava efektīgā repertuaro. Starp tām arī slaveno „Princesītu". Uz kādas no platēm daiļā dziedātāja vienā pusē arī iespēlējuse Ljadova „Tabakerku" uz klavierēm. Kā zināms, tad viņa beiguse Latvijas konzervatoriju arī kā klaviermāksliniece.

Mariš Vētra savukārt Homo- phon platēs iedziedājis valšus un tango no savas jaunās skaņu filmas „Pavasara pasaka". Orķestra pava- dījumus visām platēm izpilda populārā Bruno Čunčiņa orķestris. Pats Bruno arī iespēlējis brīnišķus valšus uz havajas ģitares. J.Viestura firma plašu repertuārā, tā tad lieliski cēlusēs.